2. Vai atbalstāt darbaspēka nodokļu samazināšanu no 2015.gada?
Jā, tai skaitā iestājamies par progresīvo nodokli.
3. Vai uzskatāt, ka būtu nepieciešams diferencēt PVN, nosakot samazinātas likmes atsevišķiem,
produktiem, to grupām? Ja jā, tad kam konkrēti, kādām pārtikas grupām?
Nē.
4. Vai atbalstāt skolu skaita samazināšanu Latvijā?
Nē.
5. Vai atbalstāt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas sasaisti ar samaksātajiem nodokļiem?
Daļēji. Pamatpakalpojumiem jābūt pieejamiem jebkuram.
6. Vai uzskatāt, ka atsevišķus nodokļus Latvijā vēl ir iespējams palielināt? Ja jā, tad kādus?
Prātīgi (nevis vienkārši lineāri) iespējams palielināt Nekustamā īpašuma nodokli, Kapitāla ienākuma nodokļus, Dabas resursu nodokli. Varbūt vēl kādu.
7. Vai atbalstāt elektroenerģijas tirgus atvēršanu individuālajiem patērētājiem no 2015.gada 1.janvāra?
Jā. Nav mums lielas izvēles.
8. Vai, jūsuprāt, jāpalielina vecuma pensijas pensionāriem?
Jā.
9. Vai redzat iespēju nākamgad palielināt finansējumu veselības aprūpei? Ja jā, tad cik lielā mērā?
Lai runātu par konkrētām iespējām palielināt – mums nav datu. Bet ir viedoklis, ka jau esošajā finansējumā iespējams atrast liekas izmaksas.
10. Vai redzat iespēju nākamgad palielināt finansējumu izglītības sistēmai? Ja jā, tad cik lielā mērā?
Lai runātu par konkrētām iespējām palielināt – mums nav datu. Bet ir viedoklis, ka jau esošajā finansējumā iespējams atrast liekas izmaksas, tāpat kā veselības finansējumā.
11. Ko jūs redzat premjera, bet ko – Valsts prezidenta amatā?
Mums nav konkrētu kandidatūru šiem amatiem
12. Kādām, jūsuprāt, jābūt Latvijas prioritātēm ārpolitikā?
Ārpolitikā noteikti dalība mūsu drošībai svarīgās organizācijās. Un aktīva darbība sadarbības valstu diversificēšanā – Āzija, citas bijušās PSRS valstis, Dienvidamerika, Āfrika.
13. Vai atbalstāt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas sasaisti ar samaksātajiem nodokļiem?
Daļēji. Pamatpakalpojumiem jābūt pieejamiem jebkuram.
Mēs vēlamies noskaidrot Jūsu partijas viedokli tikumības jautājumos, lai varētu salīdzināt un apkopot visu 12. Saeimas vēlēšanām reģistrēto partiju uzskatus un darbības plānu tikumības veicināšanai Latvijā!
Ar apkopojuma rezultātiem mēs iepazīstināsim mūsu kustības dalībniekus un publiskosim tos plašākai sabiedrībai atklātā vēstulē pirms 12. Saeimas vēlēšanām. Kā arī atsauksimies uz apkopojumā iegūto informāciju savos regulārajos pasākumos. Un vērosim solījumu izpildi pēc ievēlēšanas 12. Saeimā.
Latvijas Republikas Satversmē (http://likumi.lv/doc.php?id=57980) tikumiskie principi ir ietverti kā pamatvērtības. Mēs uzskatām, ka nepieciešams pasludināt tikumiskos principus kā oficiālu nacionālo ideoloģiju vai augstāko valsts vērtību.
Bez ideoloģijas nav valstiskās pārvaldes sistēmas un bez sistēmiskas pārvaldes nav efektīvas politikas. Pašreiz Latvijā nav precīzi formulētas ideoloģijas.
Valstis, kurās ir bijušas precīzi formulētas ideoloģijas, vienmēr pasaulē ir dominējušas.
Tām, kurās noteikti tikumiskie principi, būs sociālas, ekonomiskas un politiskas priekšrocības, veicinot uzplaukumu un cilvēku labklājību.
Mūsuprāt, ekonomiskie un politiskie procesi visā pasaulē šobrīd ir globālās krīzes stadijā. Situācija pasaulē saasinās, izmantojot spēku un ieročus. Šo situāciju saasina, kā mēs redzam, dažādi pasaules uzskati. Tādējādi visur ir manāmi morālās (tikumības) degradācijas simptomi.
Kādas būs sekas? Milzīgi upuri, totāls sabrukums, haoss un nekārtības. Kā vārdā cilvēki mirs?
Pēc mūsu dziļākās pārliecības, ir iespēja neļaut negatīvā scenārija tālāku attīstību, lai samazinātu destruktīvās sekas.
Ņemot vērā šo situāciju, mēs piedāvājam universālu valstisku ideoloģiju, bāzētu tikumības ideālos. Morāles principi ir vienoti visām tautām un nācijām.
Mēs esam pārliecināti, ka morāles un tikumības idejas iegūs plašu atsaucību Latvijas iedzīvotājos, veicinot valstiskuma nostiprināšanos un tautas saliedētību.
Aicinājums
Aicinām ikvienu deputāta kandidātu un partijas biedru parakstīties, apliecinot augstas tikumības principu ievērošanu ikdienas dzīvē. Kā arī aicināt ikvienu ievērot šos principus!
Jautājums
Kā Jūsu partija ievēlēšanas gadījumā 12. Saeimā īstenos Latvijas Republikas Satversmē ietvertos tikumības principus:
- valsts politikas veidošanā;
– tiesību jomas pilnveidošanā;
– mērķprogrammu izstrādāšanai tikumības paaugstināšanas jomā?
Pielikumā pievienojam Starptautiskās sabiedriskās kustības „Par tikumību!” „Augstas tikumības doktrīnu”.
Mūsu kustībai nav materiālu, administratīvu un politisku resursu. Mēs netiecamies pēc varas, tomēr piedāvājam politiskajiem spēkiem īstenot dzīvē tikumības ideoloģiju.
Starptautiskās sabiedriskās kustības „Par tikumību!”
Latvijas reģionālais koordinators
Pēteris Urtāns,
Starptautiskās sabiedriskās kustības „Par tikumību!”
Latvijas reģionālā koordinatora palīgi
Inguna Sāre un Iluta Pavezska
Mājas lapa: http://tikumiba.net/
E-pasts: tikumiba@gmail.com
Tālruņi: +371 25446825, +371 26767444, +371 29446669
Jūsu vīzijai piekrītam, ka tikumīgāka sabiedrība ir mūsu labākajās interesēs. Ja palasīsiet mūsu programmu, redzams, ka virkne šādu vai līdzīgu domu mums sakrīt.
No Jūsu doktrīnas redzam, ka reāli esat izdomājuši šo virzīt uz priekšu ar propagandas palīdzību (TV, laikraksti utt.). Izklausās tradicionāli un dārgi.
No mūsu puses redzam, ka būtu, protams, jāsāk katram pašam ar sevi un savu ģimeni. Tā kā tas ir lēns un, iespējams, neveiksmīgs piegājiens, jo grūti sasniegt kritisko masu – tad papildus līdzeklis būtu nodefinēt sākumā dažus atsevišķus principus, kurus ar dažādiem labas gribas (un reizēm arī represīviem) mehānismiem mēģināt ieviest valsts pārvaldē un arī valsts iepirkumos.
Strādāt jāsāk ar bērniem, ar jaunatni, ar ģimenēm – šeit instruments varētu būt valsts organizētas/apmaksātas vasaras nometnes, kur ar bērniem strādā un runā par praktiskām lietām.
Ar valsts pārvaldi – virzīt uz “apkalpojošu” struktūru, nevis kā saglabājies no PSRS laikiem – ka valsts iestāde ir pasaules naba. Par labu apkalpošanu veikt aptaujas un ar reāliem bonusies atbalstīt labos kadrus. Visa pamatā ir nevis “sistēmas”, bet cilvēki. Ar tiem var strādāt.
Anrijs Aumalis
Atbildam uz Jūsu jautājumiem, tomēr arī vēršam uzmanību, ka līdz šim neesam īpaši koncentrējušies uz apsardzes nozares jautājumu izpēti, jo redzam, ka aktuālākas un nozīmīgākas problēmas ir risināmas citās nozarēs.
Tātad:
Domājam, ka reģistra izveide un uzraugošas institūcijas izveide palīdzēs nozares sakārtošanā. Likumdevējs nodrošinātu darbības “rami”, bet pašu organizēšanos būtu vēlams veikt pašiem nozares pārstāvjiem.
Minimālā alga atsevišķi noteikta vienai nozarei būtu diskutējams jautājums. Pagaidām vēl neesam pārliecināti, ka šāds risinājums būtu vispareizākais. Taču esam atvērti diskusijām. Līdzīgi priekšlikumi ir arī par būvniecības nozari.
Situācija, kad iepirkumu konkursos uzvar pretendents ar neadekvāti zemu cenu, nav tikai apsardzes jomas problēma – līdzīgi ir arī citos gadījumos. Viens risinājums, ko redzam ir – konkursa noteikumos jāiestrādā noteikti kvalitātes kritēriji, varbūt arī attiecībā uz pretendenta finanšu rādītājiem, varbūt uz tehniskiem rādītājiem. Iespējams varētu būt risinājums, ka gadījumos, kad konkursa uzvarētājs nav spējīgs sniegt savu pakalpojumu pārāk zemās cenas dēļ, šādi gadījumi tiktu reģistrēti, tādejādi krājot statistiku par “nesaprātīgajiem” uzņēmējiem un to īpašniekiem.
Mūsu partijai nav tieša Iekšlietu ministra kandidāta.
Anrijs Aumalis
Pirms gaidāmajām 12.Saeimas vēlēšanām mēs labprāt dzirdētu jusu saraksta viedokli par diasporu. Kas jūsu priekšvēlēšanu programmā ir teikts par diasporu?
Kāpēc mums būtu jābalso tieši par jūsu sarakstu?
P.S. Īrijā būs četri vēlēšanu iecirkņi un viens – Ziemeļīrijā.
Labrīt!
Mūsu oficiālajā programmā par diasporu nav tieši pateikts īpaši daudz. Viens iemesles – tas, ka oficiālās programmas apjoms ir ierobežots.
Mūsu uzskati un nostāja daudzos jautājumos pārklājas vai tuvu saskan ar krietnu daļu citu politisko spēku programmām. Tomēr mūsu gadījumā tā ir ne tikai programma vai konkrētie uzstādījumi, bet tas, ka mēs aicinām ķerties klāt un risināt jautājumus. Turklāt sākt ar pašiem svarīgākajiem, varbūt uz brīdi atlikt otrā plānā tos, kuri nav „ugunsgrēka“ situācijā.
Attiecībā uz valsts turpināšanos mēs domājam par divām galvenām lietām – veselību, lai latvieši dzīvotu ilgi un raženi, un tieši izglītību/gudrību kā veselības ķīlu. Ja cilvēks būs gudrs, tad mēs pratīsim paši nebojāt savu veselību, kā arī pratīsim pieņemt labus un pareizus lēmumus. Vai tie būtu lēmumi politikā, biznesā vai savā ģimenes dzīvē.
Uzskatām, ka ar izglītošanu jāstrādā ne tikai ar bērniem un pusaudžiem, bet arī nopietni jāstrādā ar pieaugušajiem un arī ar senioru paaudzi – ir daudz lietu, kuras ir zināmas šobrīd, bet ārkārtīgi daudzi cilvēki par tām nav dzirdējuši. Tādas ir gan sākot ar zināšanām par pareizu uzturu, beidzot ar lietām – kā pareizi plānot sava uzņēmuma naudas plūsmu (kas bieži vien izrādās klupšanas akmens mazajiem uzņēmējiem..).
Par ārvalstu latviešiem – ja kādam ir vēlme vai – lai palīdzētu šādai vēlmei rasties – pagaidām esam domājuši par trīs virzieniem:
- Par darba meklējumu atvieglošanu, izmantojot mūsdienu interneta/sociālo tīklu iespējas.
- Par pēc-atgriešanās perioda atvieglošanu ar pārvākšanas pabalstu, vai palīdzību segt komunālos maksājumus vai pirmo mēnešu īri, vai ko tamlīdzīgu.
- Ar tiem, kas šobrīd neplāno atgriezties, censties uzturēt kontaktu, nepazaudēt saskarsmi – izmantojot interneta kanālus, apgādāt ar ziņām, aktualitātēm; veidot šo saikni divpusēju – aicināt/nodrošināt iespēju izteikties, sniegt vērtējumu, padomu, ja kur citur pasaulē ir risinājumi mūsu vai līdzīgām problēmām.
Šajā vai citā kontekstā noteikti noteikti priecātos par ieteikumiem, padomu.
Veiksmi darbos,
Anrijs Aumalis
Partija Brīvība. BBND
Līdzpriekšsēdētājs.
2011.gada 1.jūnijā Sabiedrība par atklātību Delna publiskoja 10 darbu sarakstu „Pirmie 10 soļi, kā atgūt nozagto valsti.” Šajā sarakstā bija gan tādi darbi, kas šobrīd ir izpildīti (piemēram, noteikta kriminālatbildība par partiju melnajām kasēm), gan tādi, kur nav bijis progress (piemēram, par deputātu imunitātes atcelšanu). 2014.gada 25.septembrī Delna un Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS plāno publiskot šī plāna izpildes rezultātus.
Vienlaicīgi esam sagatavojuši nākamo 10 darbu plānu nākamajam Saeimas sasaukumam: „10 svarīgākie darbi labākai un godīgākai Latvijai”. Arī šis plāns tiks publiskots 25.septembrī (līdz ar to partiju sarakstu, kas atbalsta šos uzdevumus), kā arī – jau pēc vēlēšanām – plānojam sabiedrību regulāri informēt par to, kā sokas ar jauno 10 darbu izpildi.
Vēlamies noskaidrot un sabiedrībai paziņot Jūsu partijas nostāju par katru no 10 punktiem. Tādēļ lūdzam Jūs zemāk pie katra no punktiem norādīt, vai šo mērķi atbalstāt vai neatbalstāt. Jums ir iespēja arī norādīt savu argumentāciju.
10 svarīgākie darbi labākai un godīgākai Latvijai
1.solis
Plašāka informācijas pieejamība un lēmumu atklātība
1.1. Pienākums jaunu likumprojektu vai politikas dokumentu izstrādātājiem (t.sk. arī Saeimā) atklāt lobētājus – indivīdus vai organizācijas, kas palīdzējušas šos dokumentus izstrādāt 1.2. Plašāka pieeja valsts pārvaldes rīcībā esošo datu klāstam (bez maksas un formā, ko datorā var automatizēti apstrādāt) 1.3. Publiskā sektora noslēgto līgumu publicēšana internetā kā priekšnoteikums tam, lai tie stātos spēkā. 1.4 Valsts budžeta analīzes un budžeta atspoguļošanas rīks, kas bez maksas pieejams internetā un kas ļauj Latvijas iedzīvotājiem saprast, kādiem mērķiem tiek tērēti valsts resursi. 1.5. Iestāžu mājas lapās – saraksts ar to informāciju, kurai iestāde ir noteikusi ierobežotas pieejamības statusu. 1.6. Valsts pārvaldē kādai iestādei noteikta atbildība rūpēties par informācijas atklātību – šajā iestādē varētu apstrīdēt nepamatotus informācijas izsniegšanas atteikumus. 1.7. Tiesas spriedumos par korupcijas jautājumiem vairs netiek slēpti (anonimizēti) notiesāto personu vārdi 1.8. Plašāka Saeimas informācijas pieejamība: piemēram, publiski pieejama informācija par izsniegtajām caurlaidēm, standartizēti un publiskoti Saeimas komisiju un apakškomisiju sēžu protokoli; 1.9. atklātas valsts prezidenta vēlēšanas |
||
Atbalstu Atbalstām. | Neatbalstu | Nav atbildes |
Vieta argumentiem (t.sk. ja atsevišķs viedoklis par kādu no apakšpunktiem – lūdzu norādiet apakšpunkta Nr.!)1.2. – Open Data formāts; 1.6. – Tiesībsargam papildus funkcija. 1.8. – mēs esam sagatavojuši, bet vēl neesam iesnieguši iniciatīvu caur „ManaBalss.lv” par visu Saeimas (un arī pašvaldību) komisiju un apakškomisiju sēžu video translāciju internetā un video arhīva veidošanu. |
2.solis
Mazāka naudas vara politikā
2.1. Pārskatīt valsts finansējuma apmēru Latvijas partijām tā, lai ļautu partijām kvalitatīvi veikt savas funkcijas un nebūt atkarīgām no privātiem ziedojumiem 2.2. Turpināt samazināt no privātpersonām atļautu ziedojumu limitu politiskajām partijām vai atļauto ziedojumu limitu piesaistīt ziedotāja legāli gūtajiem ienākumiem (piemēram, drīkst ziedot ne vairāk kā 10% no saviem gada laikā legāli gūtajiem ienākumiem). |
||
Atbalstu Atbalstām. | Neatbalstu | Nav atbildes |
Vieta argumentiem (t.sk. ja atsevišķs viedoklis par kādu no apakšpunktiem)2.1. – jā. Bet jāpadomā arī kā jaunas/mazas partijas arī varētu uzsākt savu darbību.
2.2. tīri tehniski ziedot var arī no „oficiāli pierādāmiem” uzkrājumiem. |
3.solis
Publiskā sektora ētikas regulējums
3.1. Ministru Kabineta ētikas kodekss, kur tiktu risinātas arī problēmsituācijas kontekstā ar ierēdņu un politiķu mijiedarbību (it sevišķi priekšvēlēšanu kampaņu kontekstā) 3.2. Valsts pārvaldes darbinieku (t.sk. arī pašvaldībās) kopīgs ētikas kodekss, kurā tiktu paredzētas arī efektīvas ētikas problēmu risināšanas procedūras | ||
Atbalstu Atbalstām. | Neatbalstu | Nav atbildes |
Vieta argumentiem (t.sk. ja atsevišķs viedoklis par kādu no apakšpunktiem)Nepieciešams kāds mehānisms kodeksa pārcelšanai no papīra – dzīvē. Vai tā būtu publiska izspriešana, vai caur publisku diskusiju vai kā citādi.. |
4.solis
Pārdomātāka, konsekventāka valsts personālpolitika
4.1. Atklāta, taisnīga, pārdomāta personālatlase valsts pārvaldē (t.sk. pašvaldībās) 4.2. Informācija par vakancēm valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī uzņēmumos obligāti parādās šo iestāžu mājas lapās, kā arī centralizētā resursā 4.3. Profesionāls to kandidātu kvalifikācijas izvērtējums, kas tiek virzīti augstiem pārvaldes un tiesu varas amatiem ar Saeimas balsojumu |
||
Atbalstu Atbalstām. | Neatbalstu | Nav atbildes |
Vieta argumentiem (t.sk. ja atsevišķs viedoklis par kādu no apakšpunktiem)Mēs vēl pievienotu – reāls darbības izvērtējums kļūdu vai neracionālas rīcības gadījumā. Citiem vārdiem – kā konkrētās amatpersonas kvalifikācija tiek reāli pielietota, cik labi lēmumi tiek pieņemti. Praksē tas varētu izskatīties – saskaņā ar 1.3., 1.8. un varbūt 1.4 – varētu redzēt personu griezumā, kur ir „roka pielikta”. |
5.solis
Valsts iepirkumu sistēmas uzlabojumi
5.1. Izmaiņas likumos, kas samazina iespējas iepirkumus piemērot viena pretendenta vajadzībām vai, slēdzot līgumu, mainīt sākotnējā iepirkuma nosacījumus 5.2. Publiskajos iepirkumos rast iespēju iekļaut pretendentam kritērijus, kas pierāda, ka uzņēmums neatbalsta ēnu ekonomiku, ir korporatīvi sociāli atbildīgs (ilgtspējīgs) – ievēro cilvēktiesības, nekaitē videi, ieviesis pretkorupcijas pasākumus, u.c. |
||
Atbalstu Atbalstām. | Neatbalstu | Nav atbildes |
Vieta argumentiem (t.sk. ja atsevišķs viedoklis par kādu no apakšpunktiem)Tas gan veido papildus „rakstu darbus” – bet iepirkumu konkursu nosacījumiem varētu pievienot paskaidrojošo daļu, lai argumentētu, kādēļ, piemēram, auto iegādei konkrusā pieprasīta tieši zila krāsa vai 2.4l dzinēja tilpums. |
6.solis
Novērstas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības problēmas
6.1. Profesionāli atlases kritēriji valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību (t.i. to meitasuzņēmumu) valdēs un padomēs 6.2. Atklāta, pārdomāta, skaidros kritērijos balstīta valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ziedošanas politika 6.3. Papildus pilnvaras Konkurences padomei iejaukties gadījumā, kad valsts vai pašvaldību uzņēmumi kropļo konkurenci 6.4. Ieviest atklātu, caurspīdīgu un atbildīgu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību atskaitīšanās praksi, kas balstīta uz korporatīvās pārvaldības un korporatīvās sociālās atbildības principiem (t.sk par pretkorupcijas pasākumiem). | ||
Atbalstu Atbalstām. | Neatbalstu | Nav atbildes |
Vieta argumentiem (t.sk. ja atsevišķs viedoklis par kādu no apakšpunktiem)Ļoti svarīgs punkts!
Nepieciešams attiecināt arī uz šo kapitālsabiedrību meitas uzņēmumiem. Par 6.2. punktu ir ārkārtīgi rūpīgi jāatskaitās, jo pēc būtības tie ir līdzekļi no valsts budžeta (samazinās uzņēmuma peļņa -> samazinās dividenžu ieņēmumi attiecīgajā budžetā). Tāpat būtiski kontrolēt šādu uzņēmumu izmaksu posteņus – tieši tikpat atklāti kā budžeta izlietojumu (līdzīgi kā 1.4.) |
7.solis
Darbotiesspējīgi institucionāli risinājumi cīņai ar korupciju
7.1. Labi pārvaldītas, uz izcilību orientētas iestādes, kas cīnās ar publiskā un privātā sektora korupciju 7.2. Iekšējās kontroles sistēmas ietvaros iestādēm noteikts juridisks pienākums izvērtēt savus korupcijas riskus un īstenot risku samazināšanas pasākumus |
||
Atbalstu Atbalstam. | Neatbalstu | Nav atbildes |
Vieta argumentiem (t.sk. ja atsevišķs viedoklis par kādu no apakšpunktiem)Pretkorupcijas iestādes mums ir vitāli svarīgas. Par 7.2. – īsti nav skaidrs, kas domāts.. |
8.solis
Atbalsts kvalitatīvāku lēmumu pieņemšanai publiskajā sektorā, kā arī atbalsts sabiedriskajai kontrolei pār publisko sektoru
8.1. Pierādījumos un kvalitatīvā analīzē balstīta lēmumu pieņemšana (t.sk. Saeimā) 8.2. Pirms nozīmīgu reformu uzsākšanas tiek publiskoti diskusiju (sabiedrisko konsultāciju) dokumenti, kur iezīmētas pārmaiņu iespējas un konkrēti jautājumi, par kuriem amatpersonas vēlētos konsultēties ar sabiedrību 8.3. Publiskā sektora darbiniekiem reālas iespējas un pienākums pastāvīgi atjaunot savas zināšanas (t.sk. Saeimas un pašvaldību deputātiem) 8.4. Pārdomāta, konkurētspējīga publiskā sektora atalgojuma politika 8.5. Saeimas kancelejas darbības lietderības audits 8.5. Ilgtermiņa atbalsts Latvijas sabiedriskajiem medijiem, pētnieciskajai žurnālistikai, kā arī sabiedriskajām organizācijām 8.6. Pašvaldību iedzīvotājiem pieejami pašvaldību līmeņa referendumi 8.7. Ērtas un internetā balstītas parakstu vākšanas iespējas pilsoņu likumdošanas iniciatīvām referendumu ierosināšanai |
||
Atbalstu Atbalstām. | Neatbalstu | Nav atbildes |
Vieta argumentiem (t.sk. ja atsevišķs viedoklis par kādu no apakšpunktiem)8.2. – šeit būtu labi iesaistīt (kaut vai caur diskusiju – izskaidrot) „cilvēkiem no tautas” problēmas būtību, potenciālos risinājumus utt. Līdzīgā formātā kā, piemēram, Providus rīkoto Integrācijas risinājumu meklēšanu (šķiet, 2012.gada februārī).
8.4. varam spriest kā gribam, bet uz pilnu slodzi piesaistīt spēcīgus kadrus, kuriem pastāv alternatīva darboties privātajā sektorā, ar nelielu atalgojumu ir salīdzinoši utopsiki.. 8.5. – nav argumentu ne par, ne pret.. 8.6. mēs līdzdarbojāmies pašvaldību referendumu likumprojekta izstrādē. Lai arī pretojāmies, tomēr mums neizdevās pārliecināt izstrādātājus, ka likumā iestrādātās prasības (parakstu skaits) refrendumu uzsākšanai ir pārāk augstas. |
9.solis
Efektīvāka, godīgāka, profesionālāka tiesu vara
9.1. Personām nodrošināta plašāka pieeja valsts nodrošinātajai juridiskajai palīdzībai 9.2. Tiesu varai sava rezultatīvo rādītāju sistēma, kas ļauj kontrolēt darba efektivitāti 9.3.Paplašinātas tiesnešu, tiesnešu palīgu un citu tiesu sistēmas darbinieku iespējas celt savu kvalifikāciju 9.4. Pabeigta tiesu namu reforma, kas ļauj pārdalīt lietas no vairāk noslogotajām tiesām uz mazāk noslogotajām tiesām 9.5. Uzlabota tiesu darba administrēšana – izvērtēts un nepieciešamības gadījumā pārskatīts tiesnešu, tiesnešu palīgu, administratīvā personāla darba apjoms, funkcijas un atalgojuma adekvātums 9.6. Lai samazinātu tiesvedību skaitu, palielinātas tiesiskās drošības prasības tiesiskiem darījumiem (piemēram, plašāk izmantoti notariālie akti) 9.7. Valsts amatpersonas statuss maksātnespējas administratoriem | ||
Atbalstu Atbalstām. | Neatbalstu | Nav atbildes |
Vieta argumentiem (t.sk. ja atsevišķs viedoklis par kādu no apakšpunktiem)9.4. jā, Latvija ir maza valsts – var mierīgi izbraukāt uz tiesu arī varbūt ne līdz otrai Latvijas malai, bet līdz pusei noteikti. Vai arī pieņemt papildus tiesnešus Rīgas apgabalā – kur, cik noprotam, ir vislielākais apjoms.
Vēl noderīgi būtu ierobežot pārāk vieglo tiesas sēžu atlikšanu, pārlikšanu – slimības dēļ, neierašanās dēļ vai līdzīgiem „primitīviem” iemesliem. |
10.solis
Trauksmes cēlēju (ziņotāju par likumpārkāpumiem) aizsardzība
10.1. Īpašs, ar likumu noteikts trauksmes cēlēja statuss un tiesiskā aizsardzība 10.2. Nozīmīgākas konfidencialitātes garantijas trauksmes cēlējiem 10.3. Lielāka aizsardzība gan pret sankcijām no pašreizējā darba devēja, gan pret grūtībām citu darbu meklējumos 10.4. Ja trauksmes cēlāja sniegtās informācijas rezultātā gūts nozīmīgs labums sabiedrībai, trauksmes cēlējam jāizmaksā atlīdzība 10.5. Īpaša aizsardzība tajos sektoros, kur likumpārkāpumu sekas var būt īpaši nozīmīgas (piemēram, būvniecībā vai citos ekonomiskā un cilvēkdrošības paaugstināta riska jomās) 10.6. Trauksmes celšanas mehānismu izveidošana iestādēs (gan publiskajā, gan privātajā sektorā) | ||
Atbalstu Atbalstām. | Neatbalstu | Nav atbildes |
Vieta argumentiem (t.sk. ja atsevišķs viedoklis par kādu no apakšpunktiem) |
Šeit atrakstīja žurnālists Filips Lastovskis no portāla „Delfi”.
„Delfi” apkopo partiju, kuru reitings vēl nav virs 5%, atbildes uz valstiski būtiskiem jautājumiem, lai vēlētāji varētu labāk iepazīt šo partiju piedāvājumu. Sākot no nākamās nedēļas ceram šīs atbildes publicēt.
Jautājumi:
Nosaucat trīs jūsuprāt primāros darbus, lai pilnveidotu vai reformētu esošo nodokļu sistēmu?
1. Progresīvais IIN un NĪN.
2. Samzināt darba algas nodokļus, palielināt Dividenžu nodokli, ieviest 0% UIN re-investētai peļņai.
3. Celt neapliekamo minimumu un atvieglojumus par bērniem (arī progresīvi – jo vairāk bērnu, jo augstāki atvieglojumi).
Ja jūs ievēlēs, kādas trīs iniciatīvas jūs 12.Saeimas laikā virzīsiet, lai palielinātu veselības aprūpes pieejamību iedzīvotājiem?
1. Rosināsim darbu dalīt 2 daļās – ir jādomā par akūto problēmu risinājumu („ugunsgrēkiem“), un par ilgtermiņu – lai nākotnē aizvien mazāk un mazāk cilvēkiem būtu veselības problēmas.
2. Iltermiņā mums noteikti palīdzēs – izglītojošais darbs gan ar bērniem, jauniešiem izglītības iestādēs, gan arī darbs ar pieaugušajiem un pensionāriem – kā ārpusskolas izglītība.
3. Otrs ilgtermiņa virziens ir darbs ar pārtikas kvalitāti – nekvalitātīviem/kaitīgiem produktiem pat var piemērot/palielināt akcīzes nodokli, kur iegūtie līdzekļi tiktu veltīti veselības aprūpei un pieejamības paplašināšanai.
Kādi pēc jūsu domām būtu trīs darāmie darbi, lai mazinātu informācijas plaisu starp krievu un latviešu kopienām?
1. Krievisks sabiedriskais masu medijs, TV, internets. Piedāvājumā jābūt arī atraktīvam un interesantam saturam, ne tikai ziņām vien.
2. Kopīga Latvijas vēstures izrunāšana un kopīga skatījuma meklēšana, tuvināšana.
3. Rosināt aizvien aktīvāk cilvēkus mācīties latviešu valodu, varbūt pārskatīt naturalizācijas nosacījumus – ar pieeju, ka valsts paiet solīti pretī, bet arī līdzšinējie nepilsoņi panāk solīti pretī.
Nosaucat trīs konkrētus priekšlikumus, lai šobrīd strādājošajiem saglabātu cerību, ka pēc 20-30 gadiem viņi varēs saņemt cienīgu pensiju?
1. Pirmais darbs – mums visiem cilvēkiem, iedzīvotājeim vienoties, ko tieši mēs no valsts sagaidām, kad aizejam pensijā – kādu pensijas apmēru, kādi ir principi – kuram valsts maksā lielāku pensiju, kuram mazāku utt.
2. Otrais darbs – uzmodelēt attiecīgo situāciju, ņemot vērā mūsu demogrāfisko situāciju un nākotnes prognozes.
3. Trešais – nonākt pie konkrētiem skaitļiem, cik, kam un kā šobrīd ir jāmaksā, ja mēs gribam ilgtermiņā stabili strādājošu pensiju sistēmu, kāda ir pašu definēta. Un tad varam kopīgi novertēt un izlemt, cik reāli mēs tādu varam sev atļauties. Un ja varam – tad visiem arī būs skaidrs cik un kāpēc jāmaksā nodokļos priekš pensijas.
Kā stiprināt valsts drošību, lai mazinātu iespējamību par „zaļo cilvēciņu” ierašanos Latvijā?
1. Viena lieta neatstāt krieviski runājošo sabiedrības daļu tikai Krievijas un pro-Krievijas mediju varā. Jāpieāvā arī savs skatījums gan uz tagadnes, gan pagātnes notikumiem krievu valodā.
2. Jārūpējas par reģionu, īpaši Latgales attīsību – sākot no labiem ceļiem, laba interneta, līdz pat īpašiem nodokļu režīmiem, lai veicinātu nodarbinātību un uzņēmējdarbību reģionos.
3. Protams, praktiska rūpēšanās par fiziskās valsts robežas pienācīgu fizisko apsardzi.